Lapmežciema pagasts

pludmaleLapmežciems atrodas pašā jūras krastā. Tā ir šaura zemes strēle starp Rīgas jūras līci un Kaņiera ezeru. Savu nosaukumu pagasts ieguvis, pateicoties simtgadīgajiem ozoliem, ošiem un kļavām, kas kuplā skaitā augušas visā apkārtnē. Tā kā šī vienmēr bijusi zvejnieku un jūrasbraucēju mājvieta, bieži ciemus dēvē arī par zvejniekciemiem. Pirmās ziņas par iedzīvotājiem šajā apvidū saistītas ar 2.-3. gs. p.m.ē., kad, neilgi pēc jūras atkāpšanās līdz tās mūsdienu robežām, pie Siliņupes apmetās senie zvejnieki un mednieki. Tā ir senākā zināmā apmetne tik tuvu Baltijas jūrai Latvijas teritorijā, tāpēc 2000. gadā tās vietā tika atklāts piemiņas akmens.

Skaitļi un fakti

Teritorijas lielums – 49,1 km²

Lapmežciema pagasta teritorijā ielilpst 5 ciemi – Bigauņciems, Lapmežciems, Ragaciems, Antiņciems, Čaukciems.

Iedzīvotāju skaits(pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) -  2466

Apdzīvojuma blīvums – 50,35 iedz./km²

Lapmežciema pagasta un Smārdes pagasta sadures līnija ir bijusī Vidzemes un Kurzemes robeža.

19. gadsimtā Lapmežciems kļuva arī par iecienītu kūrortu. Ierīkota pat regulāra diližansu satiksme Rīga–Lapmežciems. Arī tagad Lapmežciems ir iecienīta brīvdienu pavadīšanas vieta.

Īpašās ainavas un vēstures dēļ zvejniekciemos uzņemtas vairākas latviešu lielfilmas – “Zvejnieka dēls” (1939), “Nāves ēnā” (1971), “Svešiniece ciemā”.

Lapmežciema pagasta īpatnība ir tāda, ka visa tā teritorija ir pakļauta vai nu Aizsargjoslu likumā noteiktās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas vai Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) likumu normām. 97% Lapmežciema pagasta teritorijas ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Paralēli tam, ĶNP 100% Lapmežciema pagasta teritorijas ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā.

Ciemi

Lapmežciema pagastā apvienoti trīs zvejnieku un divi zemnieku ciemi.

Lapmežciems

mols_012Teika vēsta, ka te kādreiz audzis daudz lielu lapu koku, no tiem tad arī ciems ieguvis savu nosaukumu. Bet Jūrmalas mērs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Pēteris Belte savā 1935. gadā izdotajā grāmatā raksta, ka pirmais ciema iedzīvotājs bijis vācietis Lappe, kas latviski nozīmē tautību “laps”. Pāri šim novadam laika gaitā brāzušies dažādi kari un līdz ar tiem arī slimības un posts, tomēr vienmēr šeit dzīve un kārtība tika atjaunota. Lapmežciems ir pagasta centrs un arī lielākais no pieciem ciemiem. Šeit atrodas gan skola, gan pagastmāja un Tautas nams. Šeit ik gadus notiek pagasta svētki, kas nu jau populāri visā Latvijā – Zvejnieku svētki.

Ragaciems

Lapmežciemu no otra zvejnieku ciema Ragaciema atdala Starpiņupīte, ko 1667./68. gadā lika izrakt hercogs Jēkabs, lai savienotu Kaņiera ezeru ar jūru. Ciems savu nosaukumu ieguvis no zemesraga, kas iestiepjas jūras līcī. Starp Starpiņupi un Ragaciemu atrodas liela kāpa, ko sauc par Kuģu kalnu. Teika stāsta, ka senos laikos tur vietējie esot kurinājuši ugunskurus, lai tādējādi pievilinātu garāmbraucošus kuģus. Tie, domādami, ka tur ir osta, mēģinājuši piestāt krastā, bet uzskrējuši uz sēkļa. Tad nu blēži savās laiviņās naski piezagušies kuģiem un apkāvuši visus kuģotājus, pat nogriezuši tiem kājas, lai tiktu pie zābakiem, izlaupījuši kuģus un veduši uz Tukumu salaupīto pārdot. 1933. gadā Ragaciema “Birutās” dzimis rakstnieks un dzejnieks Imants Ziedonis. Mūsdienās gandrīz neiztrūkstoši visi ciema apmeklētāji iegriežas Ragaciema tirdziņā, kur nopērkamas zvejnieku svaigi kūpinātās zivis, vai apstājas paēst tuvējā kafejnīcā, jo Ragaciems ir tāds kā vidus punkts ceļā no Rīgas uz tālāko Kurzemes jūrmalu.

Bigauņciems

lapmezciema_seduma_tiklu_buda_2001._gada_martsTas izveidojies 18. gadsimta beigās Siliņupes krastā. Bigauņciems ir pirmais zvejnieku ciems, braucot no Rīgas puses. Teika stāsta, ka senās dienās, bēgot no nežēlīga kunga, pāri jūrai no Igaunijas atnācis kāds vīrs ar trim dēliem. Vēlāk dēli vietējās meičas apņēmuši par sievām, un tā izveidojies igauņu ciems, bet kāds neuzmanīgs pagasta skrīveris vārdam priekšā pierakstījis burtu “B”, un tā nu iznācis “Bigauņciems”. 19. gadsimtā Bigauņciems sāk veidoties par atpūtas zonu, un tajā tiek uzceltas daudzas vasarnīcas. 1824. gadā ar Rīgu tika atklāta diližansu satiksme – piektdienas vakarā tie ieradās Bigauņciema, bet svētdienas vakarā devās atpakaļ uz Rīgu. Zvejniekciemiem raksturīgās ainavas dēļ šajā ciemā uzņemtas vairākas latviešu lielfilmas – “Zvejnieka dēls”, “Nāves ēnā”, “Svešiniece ciemā”. Bigauņciemā pirms dažiem gadiem atklāta Kupskalnu dabas parka taka, kas ved no Talsu šosejas tieši uz pludmali un veco molu.

Antiņciems

Ciems atrodas Kaņiera ezera DA daļā, 5 km attālumā no Lapmežciema. Šis ciems ir ļoti cietis pirmā Pasaules kara laikā, jo apkārtnē risinās ilgas un sīvas cīņas. Pēc kara ciems strauji atplaukst, tā iedzīvotāji veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, apgādājot ar pārtiku Ķemeru sanatorijas. Tomēr 2. Pasaules kara apšaudes ir tik smagas un postošas, ka iedzīvotāji ir spiesti doties bēgļu gaitās, un pašlaik Antiņciemā, tāpat kā Čaukciemā, vietējo iedzīvotāju vairs nav.

Čaukciems

Čaukciems bretāniski nozīmē “mugurpuse”. Tas, tāpat kā Antiņciems, atrodas Kaņiera ezera krasta. Interesanti, ka kopš 1783. gada Grenzes stiga šo ciemu sadala Čaukciemā un Smārdes teritorijā, tātad Vidzemē un Kurzemē.

Ievērojami iedzīvotāji

o._skarainisTēlnieks Oļegs Skarainis (1923) – viens no Salaspils koncentrācijas nometnes upuru piemiņai veltītā memoriāla skulptūru tēlniekiem, pieminekļa režisoram Antmani-Briedītim autors, tēlnieks 1905. gada revolucionāru piemiņai veltītajam ansamblim, kā arī daudzu citu lielu darbu autors. Kopš 1965. gada Oļegs Skarainis dzīvo Ragaciemā. Arī šeit ir viņa veidotais piemiņas akmens, kas uzstādīts 2000. gadā pie Siliņupes.


a._muizulisLapmežciemnieks ir arī pulkvežleitnants Augusts Muižulis (1893–1941). A. Muižulis cīnījies gan 1. pasaules karā 7. Bauskas strēlnieku batalionā, gan Brīvības cīņās. Viņš ir saņēmis ļoti daudzus apbalvojumus, tai skaitā arī Lāčplēša Kara ordeni un Triju Zvaigžņu ordeni (4. šķiras). Viņam par godu 2005. gadā Talsu šosejas malā atklāts piemiņas akmens.


scanŽurnālists un ekonomists Augusts Lediņš (1933) ir dzimis un audzis Lapmežciemā. Viņš strādājis tādos izdevumos kā “Rīgas Balss”, “Cīņa”, “Zinātne un Tehnika” vadošos amatos, vairāk nekā 20 gadus bijis žurnāla “Zvaigzne” galvenais redaktors, kā arī politiskais komentētājs Latvijas Radio un Televīzijā.


a.gulbisGrāmatizdevējs un rakstnieks Ansis Gulbis (1873–1936) mācījies Bigauņciema pamatskolā. Jau 1903. gadā izveidojis savu izdevniecību, kurā iespiestas neskaitāmas vērtīgu grāmatu sērijas, piemēram, Konversācijas vārdnīca, Raiņa un Aspazijas Kopotie raksti (pateicoties viņa maksātajiem honorāriem, rakstnieki varēja izdzīvot trimdā). Viņš bijis arī Nacionālā teātra un Nacionālās Operas direktors, kā arī piedalījies Dailes teātra dibināšanā.


i._ziedonisPar slavenāko Lapmežciema pagasta iedzīvotāju laikam tomēr var uzskatīt dzejnieku un rakstnieku Imantu Ziedoni (1933. – 2013). Viņš ir dzimis Ragaciemā. I. Ziedonis sarakstījis prozas darbus “Kalnu Altajs”, “Karēlijas upes”, “Kurzemīte”, dzejas krājumus, dramatizējumus skatuvei, pasakas, kinoscenārijus, libretu I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju”, tekstu I. Kalniņa oratorijai “Dzejnieks un nāra” un daudz ko citu. Kopš 1995. gada viņš apkopo materiālus saviem “Rakstiem” 12. sējumos. I. Ziedonis apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.) un 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Arī Lapmežciema pagasta muzejā apskatāms stends par dzejnieka dzīvi un daiļradi.


visvaldis_garokalnsVisvaldis Garokalns (1933 – 2005) – mākslinieks; strādājis galvenokārt akvareļtehnikā, tematika – strēlnieki Pirmā Pasaules kara laikā, marīnas, ainavas. Garokalna darbi atrodas Mākslas muzejā Arsenāls, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Liepānjas VMM, Ģ. EliasaJelgavas VMM, privātkolekcijās Latvijā un visā pasaulē.


olita_gulbe_-_germane_un_andrejs_germanisOlita Gulbe – Ģērmane (1953) – gleznotāja. Izstādēs piedalās kopš 1975. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Viņas darbi atrodami gan Latvijas muzejos, gan Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Izraēlā, Francijā u. c. Mīļākās tēmas – daba, ūdeņi, ziedi, klusā daba utt.

Andrejs Ģērmanis (1941) – gleznotājs, grafiķis, mākslas kritiķis. A. Ģērmaņa darbi atrodami gan Latvijas, gan ārzemju muzejos, Tretjakova galerijā, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Kritiku, recenziju un eseju publikācijas atrodamas žurnālos, rakstu krājumos un arī dienas presē.


scan0009Gunārs Piesis (1931 – 1996) – kino režisors, ilgus gadus dzīvojis Bigauņciemā. Viņš bija viens no talantīgākajiem Latvijas režisoriem gan mākslas, gan dokumentālajā kino. G. Pieša slavenākās filmas ir “Nāves ēnā”(1971), kas uzņemta tepat zvejniekciemos, “Pūt, vējiņi”(1973), “Sprīdītis”(1985), “Maija un Paija”(1990) un daudzas citas.


ansamblis_selgaAndrejs Lihtenbergs (1938 – 1979) – dziedātājs. Kopā ar zvejnieku kolhoza ansambli “Selga” uzstājies vai visā republikā. 1970. gādā  uzvarēja Vissavienības konkursā “Hallo, meklējam talantus!”. Ir izdotas vairākas skaņu plates un kompaktdiski ar viņa iedziedātajām dziesmām.

Attēlā: Estrādes ansamblis “Selga” – Guna Mestere, Rasma Pavasare, Andrejs Lihtenbergs, Anna Bula.