Lapmežciema pagasts

Lapmežciems atrodas pašā jūras krastā. Tā ir šaura zemes strēle starp Rīgas jūras līci un Kaņiera ezeru. Savu nosaukumu pagasts ieguvis, pateicoties simtgadīgajiem ozoliem, ošiem un kļavām, kas kuplā skaitā augušas visā apkārtnē. Tā kā šī vienmēr bijusi zvejnieku un jūrasbraucēju mājvieta, bieži ciemus dēvē arī par zvejniekciemiem. Pirmās ziņas par iedzīvotājiem šajā apvidū saistītas ar 3.- 2. gs. p.m.ē., kad, neilgi pēc jūras atkāpšanās līdz tās mūsdienu robežām, pie Siliņupes apmetās senie zvejnieki un mednieki. Tā ir senākā zināmā apmetne tik tuvu Baltijas jūrai Latvijas teritorijā, tāpēc 2000. gadā tās vietā tika atklāts piemiņas akmens.

Skaitļi un fakti

Teritorijas lielums – 49,1 km²

Lapmežciema pagasta teritorijā ielilpst 5 ciemi – Bigauņciems, Lapmežciems, Ragaciems, Antiņciems, Čaukciems.

Iedzīvotāju skaits(pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) – 2466

Apdzīvojuma blīvums – 50,35 iedz./km²

Lapmežciema pagasta un Smārdes pagasta sadures līnija ir bijusī Vidzemes un Kurzemes robeža.

19. gadsimtā Lapmežciems kļuva arī par iecienītu kūrortu. Ierīkota pat regulāra diližansu satiksme Rīga–Lapmežciems. Arī tagad Lapmežciema pagasts ir iecienīta brīvdienu pavadīšanas vieta.

Īpašās ainavas un vēstures dēļ zvejniekciemos uzņemtas vairākas latviešu filmas – «Zvejnieka dēls» (1939), «Nāves ēnā» (1971), «Svešiniece ciemā»(1958),» Ilgais ceļš kāpās» (1981), » Mērnieku laiki» (1968), » Lielais dzintars» (1972), » Sprīdītis » (1985), «Nauris» (1957).

Lapmežciema pagasta īpatnība ir tāda, ka visa tā teritorija ir pakļauta vai nu Aizsargjoslu likumā noteiktās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas vai Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) likumu normām. 97% Lapmežciema pagasta teritorijas ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Paralēli tam, ĶNP 100% Lapmežciema pagasta teritorijas ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā.

Ciemi

Lapmežciema pagastā apvienoti trīs piejūras un divi lauksaimniecības ciemi.

Lapmežciems

Teika vēsta, ka te kādreiz audzis daudz lielu lapu koku, no tiem tad arī ciems ieguvis savu nosaukumu. Rakstos pirmo reizi Lapmeža ciems minēts lēņa grāmatā 1515. gadā 17. jūnijā. Par drosmi ordeņa cīņās Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja zemesgabalu viņpus Lapmeža ciema zemnieku tiesnesim Ansim Gailim no Tukuma .Pāri šim novadam laika gaitā brāzušies dažādi kari un līdz ar tiem arī slimības un posts, tomēr vienmēr šeit dzīve un kārtība tika atjaunota. Lapmežciems ir pagasta centrs un arī lielākais no pieciem ciemiem. Šeit atrodas skola, muzejs, bērnu dārzs, sporta halle un Tautas nams.

Ragaciems

Lapmežciemu no otra piejūras ciema Ragaciema atdala Starpiņupīte, ko 1667./68. gadā lika izrakt hercogs Jēkabs, lai savienotu Kaņiera ezeru ar jūru. Ciems savu nosaukumu ieguvis no zemesraga, kas iestiepjas jūras līcī. Starp Starpiņupi un Ragaciemu atrodas liela kāpa, ko sauc par Kuģu kalnu. Teika stāsta, ka senos laikos tur vietējie esot kurinājuši ugunskurus, lai tādējādi pievilinātu garāmbraucošus kuģus. Tie, domādami, ka tur ir osta, mēģinājuši piestāt krastā, bet uzskrējuši uz sēkļa. Tad nu blēži savās laiviņās naski piezagušies kuģiem un apkāvuši visus kuģotājus, pat nogriezuši tiem kājas, lai tiktu pie zābakiem, izlaupījuši kuģus un veduši uz Tukumu salaupīto pārdot. 1933. gadā Ragaciema “Birutās” dzimis rakstnieks un dzejnieks Imants Ziedonis. Ragaciema kapsētā ir dzejnieka atdusas vieta. Uz zemesraga pie jūras atrodas bākas, mazā zvejnieku bāka, kura celta 1875.gadā, un tā darbojās līdz 1960. gadam, kad blakus uzcēla jauno bāku. Kāpās atjaunotas seduma tīklu būdas-seno zvejnieku piemiņai.   Mūsdienās gandrīz neiztrūkstoši visi ciema apmeklētāji iegriežas Ragaciema tirdziņā, kur nopērkamas zvejnieku svaigi kūpinātās zivis, vai apstājas paēst ciema kafejnīcās, jo Ragaciems ir tāds kā vidus punkts ceļā no Rīgas uz tālāko Kurzemes jūrmalu.

Bigauņciems

Tas izveidojies 18. gadsimta beigās Siliņupes krastā. Bigauņciems ir pirmais zvejnieku ciems, braucot no Rīgas puses. Teika stāsta, ka senās dienās, bēgot no nežēlīga kunga, pāri jūrai no Igaunijas atnācis kāds vīrs ar trim dēliem. Vēlāk dēli vietējās meičas apņēmuši par sievām, un tā izveidojies igauņu ciems, bet kāds neuzmanīgs pagasta skrīveris vārdam priekšā pierakstījis burtu “B”, un tā nu iznācis “Bigauņciems”. 19. gadsimtā Bigauņciems sāk veidoties par atpūtas zonu, un tajā tiek uzceltas daudzas vasarnīcas. 1824. gadā ar Rīgu tika atklāta diližansu satiksme – piektdienas vakarā tie ieradās Bigauņciema, bet svētdienas vakarā devās atpakaļ uz Rīgu. Ciemā 1864. gadā uzcelta pirmā skola. Pirmā pasaules kara laikā skola nodeg. Bigauņciemā var izstaigāt Kupskalnu dabas parka taku, kas ved no Talsu šosejas tieši uz pludmali un veco molu.

Antiņciems

Ciems atrodas Kaņiera ezera DA daļā, 5 km attālumā no Lapmežciema. Šis ciems ir ļoti cietis pirmā Pasaules kara laikā, jo apkārtnē risinās ilgas un sīvas cīņas. Pēc kara ciems strauji atplaukst, tā iedzīvotāji veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, apgādājot ar pārtiku Ķemeru sanatorijas. Audzē arī cigoriņus, ko apgrauzdētus ved uz Rīgu.

Čaukciems

Čaukciems bretāniski nozīmē “mugurpuse”. Nostāsti vēsta, ka Čaukciema nosaukums cēlies no Kaņiera ezera niedru čaukstēšanas. Tas, tāpat kā Antiņciems, atrodas Kaņiera ezera krasta. Interesanti, ka kopš 1783. gada Grenzes stiga šo ciemu sadala Čaukciemā un Smārdes teritorijā, tātad Vidzemē un Kurzemē.

Ievērojami iedzīvotāji

Tēlnieks Oļegs Skarainis (1923–  2017)viens no Salaspils koncentrācijas nometnes upuru piemiņai veltītā memoriāla  tēlniekiem, pieminekļa autors režisoram Antmanim-Briedītim , tēlnieks 1905. gada revolucionāru piemiņai veltītajam ansamblim, kā arī daudzu citu lielu darbu autors. Kopš 1965. gada Oļegs Skarainis dzīvoja Ragaciemā. Ciemā ir viņa darināti kapu pieminekļi un piemiņas akmeņi. Viens no tiem atrodas Siliņupes akmens laikmeta apmetnes vietā Lapmežciemā.


Lapmežciemnieks ir arī pulkvežleitnants Augusts Muižulis (1893–1941). A. Muižulis cīnījies gan 1. pasaules karā 7. Bauskas strēlnieku batalionā, gan Brīvības cīņās. Viņš ir saņēmis ļoti daudzus apbalvojumus, tai skaitā arī Lāčplēša Kara ordeni un Triju Zvaigžņu ordeni (4. šķiras). Viņam par godu 2005. gadā Talsu šosejas malā atklāts piemiņas akmens.


Žurnālists un ekonomists Augusts Lediņš (1933) ir dzimis un audzis Lapmežciemā. Viņš strādājis tādos izdevumos kā “Rīgas Balss”, “Cīņa”, “Zinātne un Tehnika” vadošos amatos, vairāk nekā 20 gadus bijis žurnāla “Zvaigzne” galvenais redaktors, kā arī politiskais komentētājs Latvijas Radio un Televīzijā.


Grāmatizdevējs un rakstnieks Ansis Gulbis (1873–1936) mācījies Bigauņciema pamatskolā. Jau 1903. gadā izveidojis savu izdevniecību, kurā iespiestas neskaitāmas vērtīgu grāmatu sērijas, piemēram, Konversācijas vārdnīca, Raiņa un Aspazijas Kopotie raksti (pateicoties viņa maksātajiem honorāriem, rakstnieki varēja izdzīvot trimdā). Viņš bijis arī Nacionālā teātra un Nacionālās Operas direktors, kā arī piedalījies Dailes teātra dibināšanā.


Par slavenāko Lapmežciema pagasta iedzīvotāju  var uzskatīt dzejnieku un rakstnieku Imantu Ziedoni (1933. – 2013). Viņš ir dzimis Ragaciemā. I. Ziedonis sarakstījis prozas darbus «Kalnu Altajs», «Karēlijas upes», «Kurzemīte», dzejas krājumus, dramatizējumus skatuvei, pasakas, kinoscenārijus, libretu I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas «Spēlēju, dancoju», tekstu I. Kalniņa oratorijai «Dzejnieks un nāra» un daudz ko citu. Kopš 1995. gada viņš apkopo materiālus saviem «Rakstiem» 12. sējumos. I. Ziedonis apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.) un 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Arī Lapmežciema pagasta muzejā apskatāms stends par dzejnieka dzīvi un daiļradi.


Visvaldis Garokalns (1933 – 2005) – mākslinieks; strādājis galvenokārt akvareļtehnikā, tematika – strēlnieki Pirmā Pasaules kara laikā, marīnas, ainavas. Garokalna darbi atrodas Mākslas muzejā Arsenāls, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Liepānjas VMM, Ģ. EliasaJelgavas VMM, privātkolekcijās Latvijā un visā pasaulē.


Olita Gulbe – Ģērmane (1953) – gleznotāja. Izstādēs piedalās kopš 1975. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Viņas darbi atrodami gan Latvijas muzejos, gan Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Izraēlā, Francijā u. c. Mīļākās tēmas – daba, ūdeņi, ziedi, klusā daba utt.

Andrejs Ģērmanis (1941) – gleznotājs, grafiķis, mākslas kritiķis. A. Ģērmaņa darbi atrodami gan Latvijas, gan ārzemju muzejos, Tretjakova galerijā, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Kritiku, recenziju un eseju publikācijas atrodamas žurnālos, rakstu krājumos un arī dienas presē.


Gunārs Piesis (1931 – 1996) – kino režisors, ilgus gadus dzīvojis Bigauņciemā. Viņš bija viens no talantīgākajiem Latvijas režisoriem gan mākslas, gan dokumentālajā kino. G. Pieša slavenākās filmas ir “Nāves ēnā”(1971), kas uzņemta tepat zvejniekciemos, “Pūt, vējiņi”(1973), “Sprīdītis”(1985), “Maija un Paija”(1990) un daudzas citas.


Andrejs Lihtenbergs (1938 – 1979) – dziedātājs. Kopā ar zvejnieku kolhoza ansambli «Selga» uzstājies vai visā republikā. 1970. gādā uzvarēja Vissavienības konkursā «Hallo, meklējam talantus!». Ir izdotas vairākas skaņu plates un kompaktdiski ar viņa iedziedātajām dziesmām.

Attēlā: Estrādes ansamblis «Selga» – Guna Mestere, Rasma Pavasare, Andrejs Lihtenbergs, Anna Bula.